Jūs zināt veco teicienu: “Jaunība tiek izšķiesta jaunajiem”?
Es dažreiz par to domāju - kā es vēlētos, lai man būtu pašapziņa un pārliecība, kāda man ir tagad.
Es tērēju pārāk daudz laika, uztraucoties par mazām lietām, kurām nebija nozīmes.
Es vienkārši nezināju labāk.
Es domāju, ka “dzīves mācības” tā sauc ne iemesla dēļ. Lai iemācītos mācību stundas, jums ir jāpiedzīvo dzīve.
Un jo vairāk dzīves jūs pieredzēsiet, jo vairāk mācīsities. Dažas no šīm nodarbībām būs smagas, taču, jo grūtākas tās ir, jo skaistākas tās padarīs dzīvi galu galā.
Tas, kā mēs redzam un uztveram savu dzīvi, ir galvenais mūsu domāšanas virzītājspēks. Savukārt tas, kā mēs domājam, ietekmē mūsu pašrunu.
Ja katru dienu jūs redzat savu realitāti un savus pienākumus kā negatīvas lietas, kuras nevēlaties darīt, tas, kā jūs par tām runājat savā galvā, veicinās šo negatīvo.
Vienkārši nomainot vienu vārdu tā, kā aprakstāt savus pienākumus vai savas darbības, sākot no “ir” līdz “nokļūšanai”, jūsu perspektīvai var būt būtiskas pārmaiņas.
Veicot pasākumus, lai mainītu domāšanas veidu, jūs varat pārslēgt pašrunu, lai tā būtu pozitīvāka un drīz sāktu piedzīvot dzīvi ar pozitīvumu, kas nāk no jūsu iekšienes, nevis balstoties uz situācijām.
Labs veids, kā uzzināt, vai jūs patiešām kaut ko vēlaties savā dzīvē, ir jautājums, vai esat gatavs izturēt grūtības vai izaicinājumu, kas nepieciešams, lai iegūtu šo lietu. Un ne tikai vienreiz to paciest, bet dažreiz arī konsekventi.
Piemēram, jūs vēlaties sākt uzņēmējdarbību un nopelnīt daudz naudas. Tomēr vai esat gatavs sākumā izturēt garās dienas ar nelielu atalgojumu, satraucošās negulētās naktis, atbildību meklēt klientus vai klientus, pieņemt darbā un atlaist?
Ja nē, tad varbūt tas nav tas, ko vēlaties.
Vēl viens jautājums, kas var palīdzēt, ir “kur es būšu nākamgad, balstoties uz savu kārtību un ikdienas rīcību?” Ja jūs kaut ko tikai plānojat, bet nekad nerīkojaties pēc tā, jūs nekad tur nenonāksiet. Lai sasniegtu savus mērķus, ir nepieciešams ikdienas darbs.
Ir svarīgi noteikt, kas tas ir jūsu dzīvē, kas jums absolūti nepieciešams, un ko jūs vienkārši vēlaties. Tas ir saistīts ar to, ka pilnība ļauj pārmērīgi strādāt, lai iegūtu lietas, kurām nav īstas nozīmes ilgtermiņā. Būdams elastīgs attiecībā pret savām vēlmēm un dzīves vajadzībām, jūs varat dzīvot līdzsvarotāku un reālistiskāku dzīvi.
Fantāzijas par pasauli var redzēt daudzos veidos. Visbiežāk fantāzijas par gaidām, kādām “vajadzētu būt”, mūsu fantāzijas par to, kā citi mūs redz, mūsu fantāzijas, kas liek mums tērēt laiku pagātnē vai nākotnē, nevis tagad, mūsu satrauktās fantāzijas par iespējamām situācijām, neveiksmēm un lietas, kas netiks sasniegtas, ir laika izšķērdētāji un stresa radītāji. Uzturoties klātienē, jūs varat izvairīties no šīm fantāzijām un dzīvot produktīvāk ar mazāku stresu.
Laiks, ko mēs pavadām šeit, uz zemes, darot noteiktas lietas, attiecībās un piedzīvojot noteiktas lietas, ir ierobežots. Pieņemot, ka jūs nevarat mainīt savus vai citu ierobežojumus, jūs varat patiesi atvērt sevi, lai izbaudītu to, kas ir.
Ne visi, kurus jūs ielaižat savā dzīvē, būs laipni, uzticami vai godīgi. Tomēr, uzturot attiecības ar cilvēkiem, kuri tevi nodod, neatkarīgi no tā, vai tas ir draugs vai mīļākais, jūs varat izmantot šo pieredzi, lai nākotnē izdarītu dažādas izvēles. Atcerieties, ka daži cilvēki ienāk jūsu dzīvē, lai kaut ko iemācītu. Lai tas ir tāds, kāds tas ir.
Var būt grūti “dzīvot savā patiesībā” un iestāties par savām autentiskajām vajadzībām, vēlmēm un laimi. Tomēr to ir daudz grūtāk noslēpt un izlikties par tādu, kāds neesi. Ar autentiskumu un
tā rūpējoties par sevi, jūs piesaistīsit savā dzīvē līdzīgi domājošus cilvēkus un varēsiet dzīvot dzīvi, kurai esat domāts.